Pasaule ap mums mainās nepārtraukti, vienas pārmaiņas vēl nav beigušās, kad jau sākas nākamās. Ikdienas rutīnā un steigā bieži vien pat neaizdomājamies par sevi, kur mēs esam, kā jūtamies un vai mums ir labi. Kā šajā visā nepazust un neizdegt? Kā gūt jaunus spēkus, un kur smelties iedvesmu? Kā celt savu pašapziņu, motivēt sevi darīt ko jaunu un nebaidīties riskēt? Kā tajā visā noorientēties un saprast, kur esam mēs un mūsu labbūtība?
Kas tad īsti ir labbūtība ( labklājība, tikai emocionālā, mentālā un fiziskā dimensijā. Tā ir spēja justies labi vidē, kurā atrodies mājās –, justies labi pašai ar sevi, savu prātu un ķermeni, būt well-being)? Patiesībā tas pats, kas – savā darbavietā vai harmonijā ar to, ko dari. Taču kā justies laikā, kad nekas nenotiek, kā ierasts, un pat brīžos, kad šķiet – kļūst arvien sliktāk? Kā palīdzēt sev neizdegt un tikt galā ar stresu vai trauksmes izjūtu? Ir vairāki dimensijas veidi, kas būtiski ietekmē mūsu labbūtību. Tikai mēs pašas gan apzināti, gan neapzināti varam par tām parūpēties. Kā saprast, par kuru no šīm dimensijām mēs rūpējamies vislabāk un kuras visvairāk pietrūkst? Katru dimensiju iespējams attīstīt, lai sasniegtu labbūtību. Lielā mērā tā ir atkarīga tikai un vienīgi no mums pašām. Taču, ja jūti, ka pati ar visu netiec galā, ieteicams ir meklēt kāda speciālista – kouča, supervizora vai psihologa – palīdzību.
DIMENSIJAS, KAS IETEKMĒ MŪSU LABBŪTĪBU
ĶERMENIS UN VESELĪBA
Ikkatra cilvēka labbūtība sākas ar to, kā viņš jūtas pats savā ķermenī. Ir svarīga ne tikai emocionālā, bet arī fiziskā labbūtība, jo abas ir ļoti cieši saistītas. Ja jutīsimies fiziski nogurušas un izsmeltas, tad likumsakarīgi cietīs arī mūs mentālā veselība un darbus vairs nebūs iespējams veikt tik pilnvērtīgi. Zinām, cik sarežģīti strādāt, ja sāp galva vai esi apslimusi, bet esi tomēr aizgājusi uz darbu, nevis palikusi atpūsties. Pētījumos pierādīts: ne tikai prāts ir saistīts ar ķermeni, bet arī ķermenis ietekmē prātu. Ir svarīgi justies fiziski labi, tādēļ jācenšas atrast veidus, kā parūpēties par savu ķermeni un atpūtu. Labs miegs, atpūta, fiziskās aktivitātes, laiks svaigā gaisā un veselīgs uzturs – tas viss ir nepieciešams, lai justos labi gan fiziski, gan garīgi
.
EMOCIJAS
Ikdienā mēs katra piedzīvojam dažādas emocijas. Bieži tās ir saistītas ar vidi, kurā atrodamies, un darbiem, ko darām noteiktā laikā. Ņemot vērā to, ka mums ir tieksme pievērst lielāku uzmanību negatīvajām lietām un emocijām, kas var izraisīt gan stresu, gan trauksmes izjūtu, sliktākajā gadījumā pat izdegšanu, atstājot negatīvas sekas uz prātu un arī ķermeni, pozitīvo mirkļu ievērošana un novērtēšana ir prasme, kuru vērts attīstīt apzināti, jo mums nepieciešamas pozitīvas emocijas. Jāmāk pašām tās radīt, nevis gaidīt, ka citi mums tās sagādās. Tie var būt arī ikdienišķi sīkumi, kas palīdz pasmaidīt vai pasmieties. Viens no veidiem, kas izraisa pozitīvas emocijas, ir izrunāties ar kādu. Lieliski palīdzēs fiziskas aktivitātes un vaļasprieki – tie var būt dārza darbi, pastaigas, adīšana, grāmatu lasīšana, spēles, sports, jebkas, kas ir tuvs pašas sirdij. Vēl viens veids, kā varam piedzīvot vairāk pozitīvās emocijas un tās paspilgtināt, ir izkopt pateicības praksi, kas ļauj novērtēt tagadni. Piemēram, rakstot dienasgrāmatu, novērtēt, kas šodien man izdevās, kuri mirkļi dienā lika pasmaidīt un justies labi, kas ir tas, par ko varu būt pateicīga, utt. Šāds neliels rituāls ļauj palūkoties uz dienu ar pozitīvām emocijām un pateicību.
DOMĀŠANA
Domām ir ļoti liela ietekme uz mūsu prātu un emocijām. Tas, ko tu domā un stāsti sev, esi tu pati, un tavs ķermenis ir tas, kurš to visu klausās un uztver. Kā veidojam stāstus, ko sev stāstām, kā runājam ar sevi? Tas, kā tu runā, ietekmē to, ko tu domā, un beigu beigās arī to, ko dari. Jā, ja kaut kas mums stāv ceļā uz savas dzīves piepildīšanu, tad ar lielu pārsvaru pār visu citu tās ir mūsu pašu radītās, sev iestāstītās domas un pārliecības, ka mēs kaut ko spējam vai ne. Tāpēc apņemies nelietot vārdus un frāzes, kas atspoguļo tavu nespēju, nevarēšanu, vājumu. Vienkārši pārstāj lietot sevi noniecinošas un ierobežojošas frāzes. Brīžos, kad gribi pateikt par sevi ko sliktu, iedomājies ko labu un pasaki tieši to. Redzēsi, cik viegli pēc tam jutīsies. Tāpēc ir ļoti svarīgi runāt par sevi tikai labo un domāt pozitīvi.
SASNIEGUMI
Palaikam mums ikvienai šķiet, ka mūsu progress ir pārāk lēns un sasniegumi nav pietiekami, un tas diezgan būtiski ietekmē mūsu pašvērtējumu un tālāko motivāciju attīstīties un vairo arī prokrastināciju. Lai nepadotos, būtu veiksmīga, ir jāiegulda liels darbs sevī un savā attīstībā. Nebaidies sākt apgūt ko jaunu! Protams, mācoties ko jaunu, mēs piedzīvojam trauksmi, šaubas un bailes, taču uztver to kā piedzīvojumu! Kad zināšanas būs jau kaut cik apgūtas un sāksi saprast apkārt notiekošo, parādīsies arī labās izjūtas un patiess prieks par jauno. Līdz ar to radīsies arī motivācija. Svarīgi ir iemācīties nebaidīties no jauniem izaicinājumiem un nenobīties no lieliem mērķiem. Nebaidies kļūdīties – saki sev, ka spēj to izdarīt, ka mēģināsi, pat ja būs grūti. Izaugsme, kas pārvarējusi grūtības, bieži vien ir veiksmīgāka. Tā vislabāk norūda un parāda, uz ko esam spējīgas. Ja, kaut ko darot, esam tik ļoti aizrāvušās, ka pazūd laiks, tas nozīmē – esam uz pareizā ceļa. Un tas tikai nāk par labu mūsu labklājībai un labbūtībai.
ATTIECĪBAS
Pēc dabas mēs esam sociālas būtnes, tāpēc apkārtējie cilvēki mums ir ļoti būtiski. Tā ir tava ģimene, bērni, kolēģi, draugi, paziņas un pat sveši cilvēki, kurus satiec uz ielas. Kāpēc tas ir tik svarīgi tavai labbūtībai? Tāpēc, ka vide, kurā uzturies un dzīvo, ļoti ietekmē tevi kā personību, tavus lēmumus, rīcības un kopējo labsajūtu. Svarīgi ir spēt veidot un uzturēt labas attiecības. Prast tās pārvaldīt, arī risināt konfliktus un rast kompromisus. Saprast, vai šīs attiecības sagādā prieku vai – gluži pretēji – ir slogs. Ļoti būtiska ir kopābūšana, komunikācijas veidošana un saišu stiprināšana, kas sniegtu iespēju būt saklausītai un atbalstītai.
JĒGA VAI NOZĪME
Šī ir ļoti būtiska dimensija, kas mums visām reizi pa reizei liek sev jautāt: “Kāpēc es to visu daru? Kāda tam ir nozīme?” Jēgpilns darbs un sava veida misijas izjūta var palīdzēt pārvarēt dažādas grūtības un uzturēt motivāciju. Patiesībā lielā mērā mēs pašas definējam, kādēļ tas, ko darām, ir tik svarīgi, kā ar savu darbu varam palīdzēt sabiedrībai un pasaulei. Ir jābūt patiesām izjūtām un misijas apziņai, ka tas, ko radi un dari, atbilst tavām vērtībām. Lai sasniegtu savus mērķus un misiju, jābūt harmonijā ar sevi, savu dzīvi un izvēlēm, jo tieši tur rodas tā enerģija un nozīme, kas virza mūs uz priekšu sasniegt iecerē- to. Ja tava enerģija tiek iztērēta, bet ne par kripatiņu nepavirza tevi tuvāk tavas dzīves jēgas piepildījumam, izdegšana ir garantēta.
*Projektā “Tev piestāv pārliecība!” visa 2022.gada garumā Drogas pievērš īpašu uzmanību sieviešu pašapziņas celšanai un emocionālās veselības stiprināšanai, piedāvājot dažādas izglītojošas lekcijas, sarunas, iedvesmas avotus, kā arī tikšanās klātienes pasākumos.
Tev piestāv pārliecība! Kas ietekmē mūsu labbūtību?
Home | Tev piestāv pārliecība! Kas ietekmē mūsu labbūtību?
Pasaule ap mums mainās nepārtraukti, vienas pārmaiņas vēl nav beigušās, kad jau sākas nākamās. Ikdienas rutīnā un steigā bieži vien pat neaizdomājamies par sevi, kur mēs esam, kā jūtamies un vai mums ir labi. Kā šajā visā nepazust un neizdegt? Kā gūt jaunus spēkus, un kur smelties iedvesmu? Kā celt savu pašapziņu, motivēt sevi darīt ko jaunu un nebaidīties riskēt? Kā tajā visā noorientēties un saprast, kur esam mēs un mūsu labbūtība?
Kas tad īsti ir labbūtība ( labklājība, tikai emocionālā, mentālā un fiziskā dimensijā. Tā ir spēja justies labi vidē, kurā atrodies mājās –, justies labi pašai ar sevi, savu prātu un ķermeni, būt well-being)? Patiesībā tas pats, kas – savā darbavietā vai harmonijā ar to, ko dari. Taču kā justies laikā, kad nekas nenotiek, kā ierasts, un pat brīžos, kad šķiet – kļūst arvien sliktāk? Kā palīdzēt sev neizdegt un tikt galā ar stresu vai trauksmes izjūtu? Ir vairāki dimensijas veidi, kas būtiski ietekmē mūsu labbūtību. Tikai mēs pašas gan apzināti, gan neapzināti varam par tām parūpēties. Kā saprast, par kuru no šīm dimensijām mēs rūpējamies vislabāk un kuras visvairāk pietrūkst? Katru dimensiju iespējams attīstīt, lai sasniegtu labbūtību. Lielā mērā tā ir atkarīga tikai un vienīgi no mums pašām. Taču, ja jūti, ka pati ar visu netiec galā, ieteicams ir meklēt kāda speciālista – kouča, supervizora vai psihologa – palīdzību.
DIMENSIJAS, KAS IETEKMĒ MŪSU LABBŪTĪBU
ĶERMENIS UN VESELĪBA
Ikkatra cilvēka labbūtība sākas ar to, kā viņš jūtas pats savā ķermenī. Ir svarīga ne tikai emocionālā, bet arī fiziskā labbūtība, jo abas ir ļoti cieši saistītas. Ja jutīsimies fiziski nogurušas un izsmeltas, tad likumsakarīgi cietīs arī mūs mentālā veselība un darbus vairs nebūs iespējams veikt tik pilnvērtīgi. Zinām, cik sarežģīti strādāt, ja sāp galva vai esi apslimusi, bet esi tomēr aizgājusi uz darbu, nevis palikusi atpūsties. Pētījumos pierādīts: ne tikai prāts ir saistīts ar ķermeni, bet arī ķermenis ietekmē prātu. Ir svarīgi justies fiziski labi, tādēļ jācenšas atrast veidus, kā parūpēties par savu ķermeni un atpūtu. Labs miegs, atpūta, fiziskās aktivitātes, laiks svaigā gaisā un veselīgs uzturs – tas viss ir nepieciešams, lai justos labi gan fiziski, gan garīgi
.
EMOCIJAS
Ikdienā mēs katra piedzīvojam dažādas emocijas. Bieži tās ir saistītas ar vidi, kurā atrodamies, un darbiem, ko darām noteiktā laikā. Ņemot vērā to, ka mums ir tieksme pievērst lielāku uzmanību negatīvajām lietām un emocijām, kas var izraisīt gan stresu, gan trauksmes izjūtu, sliktākajā gadījumā pat izdegšanu, atstājot negatīvas sekas uz prātu un arī ķermeni, pozitīvo mirkļu ievērošana un novērtēšana ir prasme, kuru vērts attīstīt apzināti, jo mums nepieciešamas pozitīvas emocijas. Jāmāk pašām tās radīt, nevis gaidīt, ka citi mums tās sagādās. Tie var būt arī ikdienišķi sīkumi, kas palīdz pasmaidīt vai pasmieties. Viens no veidiem, kas izraisa pozitīvas emocijas, ir izrunāties ar kādu. Lieliski palīdzēs fiziskas aktivitātes un vaļasprieki – tie var būt dārza darbi, pastaigas, adīšana, grāmatu lasīšana, spēles, sports, jebkas, kas ir tuvs pašas sirdij. Vēl viens veids, kā varam piedzīvot vairāk pozitīvās emocijas un tās paspilgtināt, ir izkopt pateicības praksi, kas ļauj novērtēt tagadni. Piemēram, rakstot dienasgrāmatu, novērtēt, kas šodien man izdevās, kuri mirkļi dienā lika pasmaidīt un justies labi, kas ir tas, par ko varu būt pateicīga, utt. Šāds neliels rituāls ļauj palūkoties uz dienu ar pozitīvām emocijām un pateicību.
DOMĀŠANA
Domām ir ļoti liela ietekme uz mūsu prātu un emocijām. Tas, ko tu domā un stāsti sev, esi tu pati, un tavs ķermenis ir tas, kurš to visu klausās un uztver. Kā veidojam stāstus, ko sev stāstām, kā runājam ar sevi? Tas, kā tu runā, ietekmē to, ko tu domā, un beigu beigās arī to, ko dari. Jā, ja kaut kas mums stāv ceļā uz savas dzīves piepildīšanu, tad ar lielu pārsvaru pār visu citu tās ir mūsu pašu radītās, sev iestāstītās domas un pārliecības, ka mēs kaut ko spējam vai ne. Tāpēc apņemies nelietot vārdus un frāzes, kas atspoguļo tavu nespēju, nevarēšanu, vājumu. Vienkārši pārstāj lietot sevi noniecinošas un ierobežojošas frāzes. Brīžos, kad gribi pateikt par sevi ko sliktu, iedomājies ko labu un pasaki tieši to. Redzēsi, cik viegli pēc tam jutīsies. Tāpēc ir ļoti svarīgi runāt par sevi tikai labo un domāt pozitīvi.
SASNIEGUMI
Palaikam mums ikvienai šķiet, ka mūsu progress ir pārāk lēns un sasniegumi nav pietiekami, un tas diezgan būtiski ietekmē mūsu pašvērtējumu un tālāko motivāciju attīstīties un vairo arī prokrastināciju. Lai nepadotos, būtu veiksmīga, ir jāiegulda liels darbs sevī un savā attīstībā. Nebaidies sākt apgūt ko jaunu! Protams, mācoties ko jaunu, mēs piedzīvojam trauksmi, šaubas un bailes, taču uztver to kā piedzīvojumu! Kad zināšanas būs jau kaut cik apgūtas un sāksi saprast apkārt notiekošo, parādīsies arī labās izjūtas un patiess prieks par jauno. Līdz ar to radīsies arī motivācija. Svarīgi ir iemācīties nebaidīties no jauniem izaicinājumiem un nenobīties no lieliem mērķiem. Nebaidies kļūdīties – saki sev, ka spēj to izdarīt, ka mēģināsi, pat ja būs grūti. Izaugsme, kas pārvarējusi grūtības, bieži vien ir veiksmīgāka. Tā vislabāk norūda un parāda, uz ko esam spējīgas. Ja, kaut ko darot, esam tik ļoti aizrāvušās, ka pazūd laiks, tas nozīmē – esam uz pareizā ceļa. Un tas tikai nāk par labu mūsu labklājībai un labbūtībai.
ATTIECĪBAS
Pēc dabas mēs esam sociālas būtnes, tāpēc apkārtējie cilvēki mums ir ļoti būtiski. Tā ir tava ģimene, bērni, kolēģi, draugi, paziņas un pat sveši cilvēki, kurus satiec uz ielas. Kāpēc tas ir tik svarīgi tavai labbūtībai? Tāpēc, ka vide, kurā uzturies un dzīvo, ļoti ietekmē tevi kā personību, tavus lēmumus, rīcības un kopējo labsajūtu. Svarīgi ir spēt veidot un uzturēt labas attiecības. Prast tās pārvaldīt, arī risināt konfliktus un rast kompromisus. Saprast, vai šīs attiecības sagādā prieku vai – gluži pretēji – ir slogs. Ļoti būtiska ir kopābūšana, komunikācijas veidošana un saišu stiprināšana, kas sniegtu iespēju būt saklausītai un atbalstītai.
JĒGA VAI NOZĪME
Šī ir ļoti būtiska dimensija, kas mums visām reizi pa reizei liek sev jautāt: “Kāpēc es to visu daru? Kāda tam ir nozīme?” Jēgpilns darbs un sava veida misijas izjūta var palīdzēt pārvarēt dažādas grūtības un uzturēt motivāciju. Patiesībā lielā mērā mēs pašas definējam, kādēļ tas, ko darām, ir tik svarīgi, kā ar savu darbu varam palīdzēt sabiedrībai un pasaulei. Ir jābūt patiesām izjūtām un misijas apziņai, ka tas, ko radi un dari, atbilst tavām vērtībām. Lai sasniegtu savus mērķus un misiju, jābūt harmonijā ar sevi, savu dzīvi un izvēlēm, jo tieši tur rodas tā enerģija un nozīme, kas virza mūs uz priekšu sasniegt iecerē- to. Ja tava enerģija tiek iztērēta, bet ne par kripatiņu nepavirza tevi tuvāk tavas dzīves jēgas piepildījumam, izdegšana ir garantēta.
*Projektā “Tev piestāv pārliecība!” visa 2022.gada garumā Drogas pievērš īpašu uzmanību sieviešu pašapziņas celšanai un emocionālās veselības stiprināšanai, piedāvājot dažādas izglītojošas lekcijas, sarunas, iedvesmas avotus, kā arī tikšanās klātienes pasākumos.